Pestīšanas armijas Zviedrijas un Latvijas teritorija
Biežāk uzdotie jautājumi / Lapas karte / Kontakti /

TOP

Piemiņas akmens

22. jūnijā Skangaļu muižā, Priekuļu novadā, godinot Cēsu kauju dalībniekus un Kalevlaste Maleva bataljona cīnītājus, tika atklāts piemiņas akmens. Svinīgajā pasākumā piedalījās Latvijas un Igaunijas augstākās amatpersonas, kā arī militārie un pašvaldību vadītāji, un pieminekļa izveides un īstenošanas atbalstītāji no nevalstiskajām organizācijām. Latviešu Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs, atvaļināts pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš, kurš ir viens no pieminekļa izveides iniciatoriem, uzsver: “Latviešu un igauņu apvienotā karaspēka uzvara kaujā par Skangaļu muižu bija Cēsu kauju lūzuma punkts, jo tās rezultātā Niedras valdības karaspēks sāka vispārēju atkāpšanos. Kaleviešu kaujas zaudējumi pie Skangaļu muižas ieņemšanas bija 58 karavīri, skaitot kopā kritušos un ievainotos. Piemiņas vietas izveidē lielu atbalstu saņēmām no Igaunijas puses, tāpēc esam gandarītai, ka pēc aptuveni pieciem gadiem kopš idejas rašanās, esam tikuši pie rezultāta.” Atceroties 1919. gada 22. jūnija notikumus: uzbrukums landesvēristiem sākās jau agrā rītā pulksten sešos trīsdesmit, kad kaleviešu 3. rota ar bruņotā vilciena desantu ielauzās Skangaļu muižā un tur saņēma 2 lielgabalus, tomēr ienaidnieks pārgāja pretuzbrukumā un uzbrukums neizdevās. Nedaudz vēlāk dienas vidū uzbrukumu atkārtoja, un pēc niknas tuvcīņas landesvēristus izsita no Skangaļu muižas. Trofejās ieguva ložmetējus, lielu daudzumu munīcijas un citus kaujas piederumus, un vēl pēc divām stundām igauņi jau ieņēma svarīgo ceļu mezglu pie Startu kroga. Sadarbība ar Pestīšanas armiju pieminekļa izveidē Šodien Skangaļu muižā saimnieko kristīgā organizācija Pestīšanas armija, kas atjaunojusi vēsturisko ēku kompleksu, lai pēdējos 20 gadus šeit darbotos bērnu un ģimeņu attīstības centrs. Šeit darbojas arī viesu māja un notiek dažādi izglītojoši pasākumi un konferences. Pestīšanas armijas Latvijā vadītājs Roberts Tuftstrems saka: “Mūsu organizācijas mērķis kalpot sabiedrībai un sniegt roku cilvēkiem, kuriem palīdzība vajadzīga visvairāk, vislielākajā mērā sakrīt ar vēsturisko cīņu par brīvību, labāku nākotni un ikvienas dzīvības vērtību. Esam priecīgi, ka piemiņas akmens mūsu apsaimniekotajā teritorijā būs brīvi pieejams interesentiem. Ikviens ir laipni aicināts Skangaļu muižā, lai godinātu brīvības cīnītājus.” Latviešu Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs Ēvalds Krieviņs uzsver: “Šīs piemiņas vietas izveide ir Latvijas un Igaunijas nevalstisko organizāciju un Pestīšanas Armijas kopīgs projekts. Esam ļoti pateicīgi, ka pieminekļa vietas meklējumos Skangaļu muižā atradām ieinteresētu un saprotošu īpašnieku. Tieši pirms gada notika sarunas starp Igaunijas Aizsardzības Spēku Kalevi bataljona komandieri, Kalevi Virsnieku kluba prezidentu, biedrības “Latviešu Strēlnieku apvienība” pārstāvi, Pestīšanas armijas vadītāju un Igaunijas kara muzeja pārstāvi, kurā panācām vienošanās par tālāko sadarbību, kā arī parakstījām nodomu protokolu, kas iezīmēja katras puses pienākumus. Tik nozīmīgā gadskārtā igauņu pieminekļa atklāšanas pasākums no ģimeniska pasākuma ir ieguvis valsts mēroga notikuma svaru”. Igauņu puse uzņēmās pieminekļa izgatavošanu un atvešanu, savukārt latviešu – sagatavot pieminekļa pamatni un saskaņot dokumentus, bet Pestīšanas Armija – nodrošināt vietu pieminekļa uzstādīšanai. Igaunijas Kara muzejs apņēmās sniegt palīdzību ekspozīcijas izveidošanā. Pieminekļa izgatavošanai un uzstādīšanai izmantoti ziedojumi, kuru vākšanu organizē Latviešu Strēlnieku apvienība. Apvienības Cēsu nodaļas vadītājs izsaka cerību, ka Skangaļu muiža un citas vēsturisko notikumu un kauju vietas, apbedījumi, karavīru kapi un cita informācija tiks atzīmēta novadu tūrisma kartēs, lai veicinātu militārās vēstures novērtēšanu. Skangaļu muiža – vēsturisko notikumu aculieciniece Skangaļu muiža ir nozīmīgs arhitektūras, kultūras un militārās vēstures objekts Priekuļu novadā aptuveni 20 kilometrus no Cēsīm. Tas ir Pestīšanas Armijas īpašums. Savulaik Skangaļu muiža ir piederējusi bijušā Zviedrijas premjerministra Ūlofa Palmes mātes vecākiem. Latvijai atgūstot neatkarību, Palmes ģimene atjaunoja savas tiesības uz muižu un atdāvināja to Pestīšanas armijai dažādu sociālu projektu īstenošani. Pestīšanas armija atjaunotajā muižas kungu mājā izveidojusi viesu namu un Palmes ģimenes muzeju. Šobrīd šeit tiek organizētas bērnu vasaras nometnes, sniedzot iespēju sociāli neaizsargātiem bērniem izglītoties un jēgpilni pavadīt brīvo laiku, kā arī semināri un konferences. Par Pestīšanas armiju Latvijā Pestīšanas armija kā reliģiska organizācija ar dažādām sociālās atbildības un labdarības programmām darbojas 131 pasaules valstī, tostarp 22 no 28 Eiropas Savienības valstīm. Vēsturiski Pestīšanas armija dibināta...

Read More

Atbalsts ģimeņu saimes galdam

Pestīšanas Armijas Bauskas korpuss iesaistās labdarības projektā „ Paši darām, palīdzam sev Bauskas novadā” Velta Udarska , PA Bauskas korpusa vadītāja, kapteine. Tā kā viens no kristīgas organizācijas „Pestīšanas Armijas” (PA) darbības moto ir „Sirdi – Dievam, roku – cilvēkiem” , mums ļoti svarīgs ir sociālais darbs . Bauskas korpusā kalpoju trešo gadu, allaž domājam, par palīdzību vietējiem iedzīvotājiem, piemēram, trīs reizes nedēļā nodrošinot labdarības zupas virtuvi, kas atvērta trešdienās ,ceturtdienās , piektdienās no plkst. 13 līdz 14, kad gaidīts ikviens ,kam nepieciešams atbalsts. Tādēļ arī, kad pamanīju iespēju piedalīties Borisa un Ināras Teterevu finansētajā projektā „Pats savam saimes galdam”, nekavējos rakstīt pieteikumu. „Bet, kas dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem…” (BĪBELE, 2. KORINTIEŠIEM 9:10) Iedot cilvēkiem „makšķeri” Šis projekts Latvijas mazāk pārtikušām ģimenēm sniedz iespēju un mudinājumu pašu rokām veikt zemkopības darbus pārtikas sagādāšanai savam saimes galdam, nodrošinot ar sēklām, stādiem, un citu nepieciešamo – iedod cilvēkiem „makšķeri”, lai paši tālāk darbotos, zinot, ka ir stipra aizmugure. Teterevu projektā PA Bauskas korpuss guva finansējumu mūsu projektam „Paši darām, palīdzam, sev Bauskas novadā” – 1500 eiro. Projekta dalībnieki ir personas ar zemiem ienākumiem, daudziem no viņiem ir trūcīgā vai maznodrošinātā statuss ,kādiem arī nav šī statusa, jo ir pāris eiro virs noteiktā iztikas minimuma. Dalībnieku vidū ir otrās un trešās grupas invalīdi, daudzbērnu ģimenes, ar abiem vai vienu vecāku. Par projekta naudu sagādājām sēklas, dēstus un arī augļu kokus, un ogulājus jo šādiem pirkumiem vairākām ģimenēm grūti atlicināt naudu pavasarī vai rudenī, jo bērniem ir ekskursiju laiks skolā un rudenī tie atkal jāpoš skolai. Ar šī projekta palīdzību sniedzam ģimenēm un atsevišķiem cilvēkiem iespēju pašiem izaudzēt dārzeņus un saknes. Augļu kociņu un ogulāju stādīšana ir atbalsts ilgtermiņā, var palīdzēt gan sezonāli, gan rudens un ziemas mēnešos, baudot pašu izaudzētu ogu ievārījumu. Tas atvieglo ģimenes budžetu. Ģimenēm ar bērniem tas ir arī kopā pavadīts laiks un tiešs vecāku piemērs bērniem dzīves prasmju apguvē. Lai izaudzēto varētu lietot rudens un ziemas mēnešos, sniegsim iespēju iegādāties arī konservēšanai nepieciešamo – burku vāciņus , cukuru, sāli, eļļu u.c. Projekta dalībnieki paši izvēlas, kas vairāk vajadzīgs. Sēklas, stādi, augļu koki Pašlaik projekts „Paši darām, palīdzam sev Bauskas novadā” tiek realizēts piecās vietās Bauskas novadā – Bauskas pilsētā un Ceraukstes, Codes, Īslīces un Mežotnes pagastā. Iesaistītas ir 25 ģimenes un 25 individuāli iedzīvotāji. PA Bauskas korpusā un pagastu pārvalžu telpās tika rīkotas ievadlekcijas, kurās ieinteresētie cilvēki uzzināja par projekta norisi un aizpildīja anketas ar vēlamo stādāmo materiālu. Katra ģimene šajā projektā ieguvusi stādāmo materiālu un sēklu ap 20 – 30 eiro vērtībā, ap 10 eiro konservēšanas vajadzībām. Dalībnieki ir paši izvēlējušies, ko viņi audzēs. Nopirktas dažādas sēklas – kopsummā 189 eiro ( bietes, burkāni, rutki, kāļi, saldie zirnīši, pupiņas, salāti, redīsi u.c.), stādi par 193 eiro (āra un siltumnīcas tomāti , paprika, siltumnīcas gurķi, agrie kāposti, vidējie u.c) un par 368 eiro augļu koki (ābeles, bumbieres , plūmes, ķirši un ogu krūmi – upenes , krūmmellenes). Tagad strādāsim, lai no sēklām un dēstiem gatavojas un vairojas raža! Iesaistās arī kurmenieši Vecumnieku novadā • Borisa un Ināra Teterevu fonda atbalstu guvusi arī Vecumnieku novadā biedrībā „Kurmenes viļņi” ar projektu „Esmu saimnieks Leišmalē2”, informē Diana Bogdanova , Tetervu fonda labdarības projektu vadītāja. • Projekts Kurmenē dod iespēju ģimenēm, kurām trūkst prasmju vai resursu, pašu spēkiem sagādāt pārtiku savas saimes galdam. Organizācija darbos iesaista deviņas Kurmenes pagasta ģimenes. Tās saņem sēklas un stādus , darbarīkus, mēslojumu un citas nepieciešamās lietas, kā arī rezultātam tik svarīgās konsultācijas dārzkopībā un konservēšanā. Laikraksts “Bauskas dzīve”...

Read More

Palīdzību vienmēr kādam vajag

Par Pestīšanas armijas un Latvijas valsts sadarbību, Rietumeiropas slīgšanu materiālismā un sekulārismā, kā arī dramatisko sociālo situāciju Āfrikā ar Pestīšanas armijas ģenerāli Andrē Koksu sarunājas Andis Sedlenieks. ANDIS SEDLENIEKS Diena, SestDiena 25.04.2018 Kāds ir jūsu vizītes Latvijā ofciālais mērķis? Pirmām kārtām es, protams, vēlos apsveikt visus Latvijas iedzīvotājus jūsu valsts dibināšanas simtajā gadadienā. Man ir patiess prieks viesoties Latvijā tik zīmīgā gadā un pievienoties apsveicējiem. Daļa no maniem kā Pestīšanas armijas vadītāja pienākumiem ir apmeklēt mūsu organizācijas operācijas daudzās pasaules valstīs, un ir brīnišķīgi, ka mēs varam apvienot Latvijas apmeklējumu ar Latvijas kā neatkarīgas valsts dibināšanas simtās gadadienas svinībām. Tāpat šogad aprit 95 gadi, kopš Pestīšanas armija pirmoreiz ieradās jūsu valstī un uzsāka šeit savu darbību, un mums kā organizācijai tas ir ļoti nozīmīgs fakts. Protams, padomju laikā mūsu darbība šeit tika pārtraukta, taču mēs atgriezāmies vienlaikus ar jūsu neatkarības atjaunošanu – 1990. gadā. Jūs savulaik vairākus gadus strādājāt arī Somijā un Igaunijā.Vai šajā laikā sanāca apmeklēt Latviju, un, ja sanāca, tad kādas redzat izmaiņas? Diemžēl šis ir mans pirmais brauciens uz Latviju jebkādā statusā, tomēr man vienmēr ir bijis daudz informācijas par jūsu valsti. Tāpat es redzu Latvijā un arī Lietuvā daudz līdzību ar Igauniju, ar kuru mums tāpat ir izvērsusies ļoti veiksmīga sadarbība. Ir daudz pazīmju, kas liecina par kopējo attīstību. Igaunijā ir redzams, ka uzlabojas ekonomika, cilvēku dzīves līmenis, tas pats notiek arī abās pārējās Baltijas valstīs. Runājot tieši par Pestīšanas armijas darbību Latvijā, tad, kā jau minēju, tai šeit ir senas saknes, tāpat mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar jūsu valsts amatpersonām, ar daudziem un daudziem cilvēkiem. Latvijā ir izveidojies tāds sadarbības modelis starp valsti un Pestīšanas armiju, kādu mēs uzskatām par pašu optimālāko, un šī iemesla dēļ es nešaubos, ka arī turpmākā mūsu sadarbība būs ļoti veiksmīga. Mēs esam un varam būt daļa no daudzu sociālo problēmu risinājuma. Šīs sadarbības attīstīšana arī ir viens no manas vizītes mērķiem. Pestīšanas armija par savu mērķi uzskata palīdzības sniegšanu tiem cilvēkiem, kuri ir marginalizējušies, kuriem nepieciešama dažāda veida palīdzība. Šādas vizītes savukārt ir iespēja redzēt, kā tiek īstenoti mūsu mērķi, veiktas praktiskās darbības, saprast, vai nav nepieciešamas kādas izmaiņas. Šobrīd šķiet, ka es varu tikai pateikties Latvijasamatpersonām par izpratni, atbalstu un sadarbību. Daudzi no mums ir dzirdējuši par Pestīšanas armiju, zina, ka tā ir kristīga labdarības organizācija, taču vairākumā gadījumā zināšanas ar to arī beidzas. Kā jūs pats atbildat uz jautājumu, kas īsti ir Pestīšanas armija? Šeit ir nepieciešams neliels vēsturisks ekskurss. Pestīšanas armija sākās kā kustība Londonas Īstendas rajonā vēl 1865. gadā. Kustības aizsācēji bija metodistu sludinātājs Viljams Būts un viņa sieva Ketrina, kuri redzēja šajā Londonas rajonā valdošo nabadzību un tā iedzīvotāju izslēgšanu no sabiedriskās dzīves. Sākotnēji tas bija mēģinājums nest Evaņģēlija vēsti šiem cilvēkiem, kuri savas nabadzības dēļ nevarēja saņemt Evaņģēlija vēsti, jo bija ne tikai izslēgti no sabiedrības, bet netika gaidīti pat baznīcās, kas bija paredzētas pārtikušiem ļaudīm. Būtu laulātais pāris nodibināja Kristīgās atmodas biedrību, kas nedaudz vēlāk tika pārdēvēta par Kristīgo misiju, un ar šo nosaukumu pastāvēja līdz 1878. gadam. Šajā laikā Būts saprata, ka trūcīgajiem, no sabiedrības izstumtajiem cilvēkiem ir nepieciešama ne tikai Evaņģēlija vēsts, bet arī praktiska palīdzība viņu dzīves apstākļu uzlabošanā, un tika atvērts zupas virtuvju tīkls, bet par misijas lozungu pasludināti trīs S – soup, soap, salvation (zupa, ziepes, pestīšana). Savukārt 1878. gadā Viljams Būts uzrakstīja jaunu misijas konstitūciju, kurā šī organizācija tika nodēvēta par brīvprātīgo armiju. Tas bija laiks, kad Lielbritānijā armija bija ļoti cienīta un populāra, un Būta dēls Bramvels, kas tāpat darbojās misijā, izteicies, ka viņš nav brīvprātīgais, viņš ir regulārās armijas karavīrs. Pēc tam Būts izsvītroja vārdu “brīvprātīgo”, aizstājot to ar “pestīšanas”. Kristīgā...

Read More

Atskats: Mājas

Pavasara skolēnu brīvlaikā 35 bērni vecumā no 7-12 gadiem piedalījās Sporta nometnē „MĀJAS”, kas notika Rīgā. Nometnē piedalījās bērni no Liepājas, Bauskas, Iecavas, Liepas, Drustiem, Sedas un Rīgas. Nometnes laikā kopīgi centāmies atklāt, kādas dāvanas un talantus Dievs mums ir devis, kā mēs tos varam lietot, lai sasniegtu vairāk un papildinātu viens otru. Mēs mācījāmies, ko nozīmē būt līdzās kādam, kas ir grūtībās un kādus cilvēkus Dievs izvēlas savā komandā. Caur dažādām sportiskām un radošām aktivitātēm, bērniem bija iespēja atklāt to, ka Dievs mūs ir radījis un veidojis, lai mēs būtu Viņa komandā un atbalstītu viens otru. Pirmo reizi četri jaunieši no Rīgas un Bauskas, muzicējot ar dziesmām, slavēja Dievu un vadīja pielūgsmē arī pārējos nometnes dalībniekus. Nometnes dalībnieki devās arī uz Kērlinga halli, kur tika iepazīstināti ar šo sporta veidu, to izmēģināja, sadarbojoties komandā, kā arī bija iespēja parādīt savas prasmes boulingā un driftingā. Nometni noslēdzām piedaloties čempioningā, parādot savus talantus un sadarbības prasmes un ,protams, slavējot Dievu un pateicoties Viņam par piedzīvoto laiku. Šeit arī ir dažas nometnes dalībnieku gūtās atziņas: “Ēdiens nometnē bija labāks nekā manā skolā. Driftigns, kērlings,boulings, šopings un čempionigs bija interesants, bet skumji, ka zaudējām. Nereāli labs bija brīvais laiks vakaros, jo tad bija labas sarunas. Nometnē bija neparasti spēlēt ģitāru bez Ginta (skolotāja), tas bija grūtāk un citādāk. Nodarbību dažādība man patika.”/Gustavs/ “Šajā nometnē man visvairāk patika būt kopā ar citiem. Nometne man atgādināja, ka Dievs ir vienmēr ar mums, lai kur mēs ietu! Man ļoti patika būt svaigā gaisā un būt aktīvai!”/Līga/ “Man visvairāk patika nakts spēle, boulings, šopings un kērlings. Man patika, ka pie mums atbrauca karavīrs un zemessargs.”/Alekss/ “Man patika rīta rosme un nakts spēle, iepazīties ar citiem cilvēkiem un uzzināt jaunas lietas par Dievu.”/Jānis/ “Nometne bija forša. Varēja braukt ar HotWheels mašīnītēm un meklēt 17 lietas un maisus ar saldumiem. Es iemācījos par Dievu un...

Read More

General 2018

Savas vizītes laikā Latvijā viņš tiksies ar Latvijas amatpersonām, Tirdzniecības kameru pārstāvjiem un vairāku valstu vēstniekiem, lai pārrunātu, kā Pestīšanas armija var labāk kalpot un būt noderīga vietējai sabiedrībai. Ģenerālis arī apmeklēs Pestīšanas armijas centrus Rīgā – dienas centru bērniem “Patvērums”, Rīgas sociālo centru un Rīgas 1. un 2. korpusu. Ikviens ir aicināts piedalīties dievkalpojumā 18.aprīlī plkst. 18.00 Rīgā. Ģenerālis Andre Kokss ir dzimis 1954. gadā, kad viņa vecāki – Pestīšanas armijas virsnieki – kalpoja Zimbabvē. Viņš ir dzimis Āfrikā, viņa tēvs ir anglis un mamma- šveiciete, tādēļ darbs starptautiskā vidē un dažādās kultūras viņam nav svešs. Ģenerālis Andre Kokss tika iesvētīts par virsnieku (mācītāju) Pestīšanas armijā pirms 38 gadiem. Šajā laikā viņš kalpojis vairākās pasaules valstīs un veicis dažādus norīkojumus Šveicē, Zimbabvē, Somijā un Igaunijā, Dienvidāfrikā un Lielbritānijā. Kopš 2013. gada viņš darbojās Pestīšanas armijas Starptautiskajā štābā. Šie kalpošanas gadi ir padziļinājuši viņa pārliecību, ka “lai arī cilvēki netiek glābti darbu dēļ, mūsu ticībai ir jāparādās ikdienas dzīvē. Mēs nevaram izbēgt no realitātes, ka ticība un uzvedība ir saistītas nesaraujamā saiknē. Darbiem un uzvedībai jāiet roku rokā, lai ticība būtu patiesa un jēgpilna.” 2013. gada 3. augustā viņš tika ievēlēts par divdesmito Pestīšanas armijas starptautisko vadītāju. Pestīšanas armijas Ģenerālis ir draudzes starptautiskais vadītājs, kā galvenais uzdevums ir iedvesmot un iedrošināt draudzes biedrus, kā arī noteikt, kādā virzienā būtu jāattīstās un jāvirzās draudzei turpmāk. Šo kalpošanu viņš veic kopā ar savu sievu komisāri Silviju Koksu, kas ir atbildīga par sieviešu kalpošanu Pestīšanas armijā visā pasaulē. Ģenerālis par nākotnes skatījumu ir teicis: Es sapņoju par dedzīgu, efektīvu un prieka pilnu Armiju, kuras saknes un pārliecība ir Dieva Vārdā, un kas atrodas uz ceļiem. Es sapņoju par Armiju, kas patiesi atspoguļo Jēzus prātu, kalpojot nabagajiem un atstumtajiem. Es sapņoju par Armiju, kas sākot no vadības dara tā, kā tā māca par Armiju, kas redzami apspoguļo Valstības vērtības. Es sapņoju par Armiju, kas novērtē jauniešus un ka tā ir vieta, kur jaunieši var brīvi izteikties. Es sapņoju par Armiju, kam ir atbilstošas un mūsdienīgas administratīvas struktūras, par Armiju, kas ir daudz efektīvāka finanšu un materiālo resursu izmantošanā. Es sapņoju par Armiju, kurā visas kultūras tiek vienlīdzīgi pieņemtas caur garīgām saitēm, kas mūs vieno. Es sapņoju par Armiju, kas pretojas atkarību kultūrai. Ar šo vēsti Ģenerālis Andre Kokss šajā gadā jau ir viesojies Indijā un vairākās Āfrikas valstīs, tai skaitā arī dzimtajā Zimbabvē. Tieši pirms brauciena uz Latviju, Ģenerālis aprīlī apmeklēs Somiju un Igauniju. Savu braucienu pēc Latvijas viņš turpinās Zviedrijā, Šveicē, Ungārijā un Austrijā. Ģenerālis Andre Kokss ir sestais Pestīšanas armijas ģenerālis, kurš apmeklējis Latviju. Ikviens ir aicināts 2018.gada 18.aprīlī plkst. 18.00 uz dievkalpojumu Pestīšanas armijas Rīgas 1. korpusā Bruņinieku ielā 10a, kurā svētrunu teiks Ģenerālis Andre Kokss....

Read More