Pestīšanas armijas Zviedrijas un Latvijas teritorija
Biežāk uzdotie jautājumi / Lapas karte / Kontakti /

Pirmā lapa

Lai būtu vairāk

Tā ir galvenā Ilonas Kaspars vēlēšanās šajā, 2018.gadā, domājot par Pestīšanas armijas Liepas korpusu. “Mums ir tik skaistas telpas, notiek pasākumi, bet cilvēku trūkst, īpaši jau jauniešu. Gribētos, lai mūsu pulciņš paplašinātos un te veidotos pēctecība labām iestrādēm. Savukārt par esošajiem Pestīšanas armijas dalībniekiem varu teikt tikai labus vārdus. Mēs apzināmies, ka dzīvojam skaistā valstī. Mums ir ļoti veicies, ja vien paceļ acis tālāk par savu deguna galu, var ieraudzīt daudz skaistā un krāsainā, tāpēc tikai jāsagaida pavasaris, tad mēs dosimies nūjot tepat pa Liepu, aizbrauksim kādā ekskursijā. Cilvēki, jau nokāruši degunus, saka, ka neesot naudas, lai kaut kur ceļotu, bet, ja katru mēnesi 10 eiro atliktu kādam ceļojumam, kaut kas taču sanāktu. Jā, kādam būtu jākrāj ilgāk, bet soli pa solītim, un viss ir iespējams. Tik tā krājkasīte nedrīkst būt mājās, jo tad allaž rodas kādas vajadzības. Nauda jātur drošā bankā, krājkontā, lai tik viegli netiktu klāt. Esmu pārbaudījusi, tas strādā,” stāsta Ilona. Ilona pati daudz pabijusi ceļojumos, redzējusi pasauli un guvusi viedokli par zemēm, kuras vilina, un tām, kas jau apskatītas. Norvēģija esot skaista, tur būts ne reizi vien, bet tika siltā laikā: “Reiz saviem draugiem, kas tur dzīvo teicu, teic, ka labprāt aizbrauktu ziemā. Viņi bija pārsteigti, skatījās ieplestām acīm, bet jā! Es patiešām gribu redzēt, kādi tie kalni un fjordi izskatās, kad ir balti, biezām kupenām apseguši. Tāpat man sapnis ir pabūt Jaunzēlandē. Es ticu, ka man kādu dienu tas izdosies.” Kamēr ārā zemi klāj dubļi, nevis liegs, balts sniegs, vienam otru nākas sasildīt ar mīļu vārdu un laipnu smaidu. Minūte pēc minūtes paiet jaukā tērzēšanā, kopā ar Lailu Britāli organizējot un gatavojot maltīti zupas virtuvē. Zupas virtuvi, kā ierasts apmeklē daudzskaitlīgs cilvēku pulks, un kāpēc ne – ēdiens gatavots ar labām domām, vienmēr izdodas. Taču, kad diena pierimst un laiks atliek arī sev, Ilona smejot konstatē, ka vecums nenāk viens: “Kādreiz nesapratu cilvēkus, kas pieminēja vecuma bezmiegu. Pie sevis teicu, ka ar mani tā nebūs un nav jau ar. Vienkārši grāmatas tik interesantas, ka ne acu aizvērt! Bet, ja nopietni, – tiešām no miega ne miņas. Iegulsies gultā, un acis kā pogas.” Ilonai patīkot tās grāmatas, kurās aprakstīta daba un svešas valstis, tā ziemā ceļošanu var aizstāt, izdzīvojot grāmatu tēlu dzīvi un domās pārceļoties uz neredzēti skaistām vietām. Ilona jūtas apmierināta un saka, ka vairāk ir jānovērtē tas, kas dots, tas, kas pieejams bez maksas, piemērām, Latvijas daba un skaistās ainavas. Skumji notikumi ir bijuši un būs katram dzīvē, taču, ja notikumus mēs nevaram paredzēt, tad savu attieksmi un rīcību gan. Turklāt bieži vien izrādās, ka tieši domu tīrība un gaišums palīdz pārvarēt sāpes un grūtības. Autors: Monika Sproģe Druva,...

Read More

Bertils Rodins paaugstināts Godībā

Berils Rodins, kas saņēmis Dibinātāja orderi (augstāko apbalvojumu Pestīšanas armijā) sniedza lielu ieguldījumu Pestīšanas armijas kalpošanā un savas dzīves laikā atstāja nozīmīgu iespaidu uz daudziem. Pagājušā gada nogalē, 26.decembrī Bertils Rodins tika paaugstināts Godībā 88 gadu vecumā. Viņa sirds dega par sabiedrības atstumtajiem, viņš bija lielisks padomdevējs un gudrs skolotājs, viņš sniedza lielu ieguldījumu kalpošanā Zviedrijā un Latvijā. Bertils Rodins piedzima 1929.gadā. Daudzus gadus viņš uzņēmās dažādus pienākumus vietējā korpusā, tai skaitā brīvprātīgi kalpoja par korpusa kasieri Vasa korpusā Stokholmā. Kalpošana bezpajumtniekiem Tie, kas pazina Bertilu Rodinu vislabāk, raksturo viņu kā cilvēku, kas dedzīgi nododas kalpošanai, it īpaši kalpošanā sabiedrībās izstumtajiem. Viņš bija tas, kas iniciēja Pestīšanas armijas patversmes izveidi Midsommarkransanā Stokholmā 1980.gadu beigās. Pateicoties Bertila Rodina kontaktiem politiskajās aprindās, tika piesaistīti līdzekļi darbam ar bezpajumtniekiem laikā, kad šis darbs Zviedrijas sabiedrībā bija diskutabls. Bertils Rodins pats vairākas naktis pavadīja uz ielas, uzrunājot bezpajumtniekus, lai pastāstītu par iespēju sasildīties un iedzert kafiju. Izveidoja skolu, ģimenes krīzes centru Latvijā Latvija ir daļa no Zviedrijas – Latvijas teritorijas Pestīšanas armijas organizācijā. 1990.gados Bertils Rodins aizvietoja vadītājus Latvijā. Nozīmīgs darbs, ko viņš uzsāka, bija kalpošana Skangaļos, kas iepriekš piederēja Palmes ģimenei. Skangaļu muiža Bertila Rodina vadībā tika atjaunota. Šo gadu laikā muižā ir sniegta palīdzība bērniem un jauniešiem no nelabvēlīgām ģimenēm un ar garīgās attīstības traucējumiem, bāreņiem, grūtniecēm un jaunām māmiņām krīzes situācijās. Saņēma godpilnu apbalvojumu Pirms pāris gadiem Bertils Rodins izdeva grāmatu par savu dzīvi. 2003.gadā viņš saņēma Pestīšanas armijas apbalvojumu “Dibinātāja orderis” par savu darbu Latvijā, un it īpaši Skangaļos. Šis ir visaugstākais apbalvojums Pestīšanas armijā par izcilu ieguldījumu. 97 gadu laikā “Dibinātāja orderis” ir piešķirts 272 Pestīšanas armijas virsniekiem un kareivjiem. Ietekmēja izglītības sistēmu Bertilu Rodinu raksturo arī kā entuziastisku skolotāju Pestīšanas armijas Virsnieku skolā, iesvētības mācībās un citās mācību programmās. Laikā, kas viņš mācīja Dalaro tautas skolā, viņš radīja iespēju cilvēkiem ar multiplām invaliditātēm komunicēt ar datoru palīdzību. Tas palīdzēja izvest šos cilvēkus ārā no izolētības. Pateicoties Bertila Rodina atdevei, vairāk un vairāk cilvēku iesaistījās, kā rezultātā tika izveidota īpaša darbavieta tieši šai mērķa grupai. Bertila Rodina interese par izglītību veicināja to, ka Pestīšanas armija kļuva par nozīmīgu partneri kopējā izglītības sistēmā un citās nevalstiskās organizācijās, kurās iesaistītājās daudz brīvprātīgo. Patiess ticīgais Bertils Rodins bija patiess ticīgais, kas ierakstīja visus, ar ko viņš satikās, savā lūgšanu grāmatā. Brīvajā laikā viņš kolekcionēja markas. Piemiņas dievkalpojums notiks sestdien, 20.janvārī plkst. 13.00 Vasa korpusā Stokholmā. Autors: Teresia Jansson 2018.01.04...

Read More

Ģenerāļa Ziemassvētku uzruna

Draugi, šajā Ziemassvētku laikā mēs vēlreiz domājam par vienu no svētākajām un tajā pašā laikā revolucionārākām vietām vēsturē – par vienkāršo Betlēmes kūti, kur piedzima Kristus. Mūsdienu steigā un aizņemtībā mēs apstājamies, lai pateiktos par šo brīnumaino dāvanu. Tā bija un vienmēr būs vislielākā dāvana – dāvana, kas nes ziedināšanu, svētumu, atjaunošanu, mīlestību, samierināšanu un pāri visam attiecības ar Dievu. Svinot Ziemassvētkus, būtiski ir katru gadu atgādināt par Ziemassvētku vēsts patiesību. Diemžēl daudziem patiesība ir kļuvusi relatīva un subjektīva. Par patiesību kļūst tas, kas šķiet patiess vai ko mēs izvēlamies par patiesu. Valodā ir ienākuši jauni termini, tādi kā “alternatīvi fakti” un “viltus ziņas”. Tāpēc nav brīnums, ka jaunā paaudze ir skeptiska un aizdomu pilna. Mēs arvien mazāk uzticamies politiķiem, apšaubām reklāmas un esam ciniski pret masu medijiem. Draugi, tas nav nekas jauns. Džordžs Orvels novēroja, ka “melu laikā patiesības teikšana ir revolucionāra rīcība”. Filozofs Sorens Kirkegords ir teicis, ka mūs var piemānīt divējādi: “ja mēs ticam tam, kas nav patiesība, vai ja mēs atsakāmies ticēt tam, kas ir patiesība”. Ir cilvēki, kas apšauba Bībeles patiesumu. Ir kristieši, kam Raksti kļūs par “asorti”, uzskatot, ka vienas Rakstu daļas ir patiesākas un vēsturiski precīzākas nekā citas. Tomēr vēstures pētnieki ir pierādījuši, ka Bībeles patiesības ir saskaņā ar pasaules vēstures notikumiem. Dzīvojot 21.gs. apjukumā, patiesību saskatīt nav viegli. Bet iedomājieties ainu pirms 2000 gadiem, kad eņģeļi parādījās pasaulē, lai paziņotu par mūsu Glābēja dzimšanu. Gani devās pārbaudīt dzirdēto. Tagad mēs zinām, ka gani redzēja tieši to, kas viņiem tika teikts. Eņģeļi bija teikuši patiesību. Draugi, mums, Pestīšanas armijas biedriem, ir cieši jāturas pie šīs absolūtās Patiesības. Jaundzimušais Jēzus, par ko mēs domājam Ziemassvētkos, pieauga un izteica drosmīgu apgalvojumu: “Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība.” Vai mēs spējam pārliecinoši dalīties ar šo objektīvo patiesību? Šajā “Visa pasaule mobilizējas” gadā ar cik cilvēkiem jūs esat dalījušies Patiesībā? Vēl nekas nav galā. Mums ir jābūt drosmīgiem un apzinīgiem, pasludinot vēsti, kas ir ne tikai patiesa, bet arī tāda, kas maina dzīvi. Jēzus nāca un dzīvoja mūsu vidū, un mira pie krusta, lai mēs iemantotu glābšanu. Tad Viņš augšāmcēlās un nonāca Debesīs, kur Viņš valda pie Tēva labās rokas. Atgriezdamies pie Tēva, Jēzus nepameta un neaizmirsa par mums. Viņš teica: “Es runāšu ar Tēvu, un Viņš dos jums Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi. Tas ir Patiesības Garu.” Ziemassvētki ir Dieva dāvana mums, jo tie mums katru gadu atgādina, cik ļoti Dievs mūs mīl. Patiesība, kas ir kas vairāk par abstraktu konceptu. Patiesība, kas ir reāla un dzīva – iemiesota Jēzu Kristū un dota Svētajā Garā. Šo patiesību atkal un atkal esmu piedzīvojis savā dzīvē un redzējis to cilvēku dzīvēs, kas kalpo visā pasaulē. Mana lūgšana ir tā, lai šajā laikā jūs visi piedzīvotu un dalītos ar šo mūžīgo Patiesību. Lai Dievs jūs svētī! Priecīgus...

Read More

Valērija Strabikina liecība

Tas, kas pēc Dieva gribas manā dzīvē, pēdējo trīs mēnešu laikā ir noticis, vēl vairāk mani pārliecina, ka izvēlētais ceļš ir pareizs. Augustā, prakses laikā Pestīšanas armijas Rīgas sociālajā centrā man bija iespēja aprunāties ar cilvēkiem ne tikai draudzē, bet arī apciemot viņus mājās, dodoties mājas vizītēs. Tā man bija iespēja iepazīties ar viņu vajadzībām. Es redzu, cik daudz ir jāstrādā vēl draudzei, lai šie cilvēki tiktu glābti. Esmu ļoti pateicīgs Dievam, ka varēju šiem cilvēkiem pastāstīt savu liecību un dalīties ar Dieva vārdu. Kopš septembra es kalpoju kā vadītāja asistents Liepas korpusā. Tā kā iepriekš esmu dzīvojis un kalpojis tikai pilsētā, tad šeit man ir daudz kā jauna. Cilvēkiem šeit ir citas raizes, cita pasaules uztvere. Bet šeit kā jau visur cilvēkiem Dievs ir vajadzīgs, viņiem ir vajadzīgs mūsu darbs. Arī šeit Dievs man dod iespēju palīdzēt cilvēkiem studēt Bībeli un liecināt par Dieva vārdu. Esmu pateicīgs Dievam, ka, kalpojot armijā, es varu palīdzēt cilvēkiem arī materiāli, bet galvenais, ka garīgi. Tāpat arī kalpošana Liepas korpusā un Sarkaņu ārpostenī sniedz man labu latviešu valodas prakses iespēju. Prasmīgi sastādītais darba grafiks ļauj man mācīties arī Latvijas Bībeles Centrā internetā. Bībelē ir teikts: “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu…” (Rom.8:28). Es mīlu Dievu un ticu, ka mans aicinājums ir kalpot Viņam. Esmu priecīgs, ka Dievs mani aicināja kalpot tieši Pestīšanas armijā. Šeit esmu atradis īstu ticīgo ģimeni, kas gatavi kalpot Dievam un cilvēkiem. Āmen. Valērijs...

Read More

Es gribēju justies citādāk, un kopā ar Dievu es to sajutu.

Bauskas korpusa jauniete Diāna Ratiņika. Dievs manā dzīvē ir ieņēmis lielu lomu. Pateicoties Pestīšanas armijai, es to esmu pamanījusi aizvien vairāk un vairāk. Ir bijuši tik daudz grūtu brīžu manā dzīvē, bet vienmēr kaut kā viss ir sakārtojies pa vietām. Es atceros, kad biju mazāka un pirmo reizi aizbraucu uz Pestīšanas armijas nometni. Man tieši tad bija dzimšanas diena. Es sajutos mazliet savādāk, esot apkārt citiem cilvēkiem un citā vietā, bet man šī sajūta patika. Es redzēju, ka šiem cilvēkiem tiešām rūpēja, lai mēs bērni iepazīstam Dievu un Jēzu. Man ļoti patika nometne. Tajā es sapratu, ka mana dzīve mainīsies. Tieši no tā laika es sapratu, ka nekas īsti nebūs kā agrāk. Es ļoti vēlējos mainīties, jo man nepatika tā sajūta, ko jutu sevī. Es gribēju justies citādāk. Kopā ar Dievu es to sajutu. Tagad, kad braucu uz nometnēm nevis kā dalībnieks, bet gan kā palīgs, ir citādāk. Es tagad varu izjust to, kā bērniem māca par Dievu, un man šī pieredze atvēra acis uz nākotni. Tagad es zinu, ko es gribu savā dzīvē. Es vēlos to ziedot Dievam. Man vislabāk patika tas, ka man uzticēja spēlēt ludziņā, kuras rādījām mazajiem. Manu sirdi saviļņoja tas, ka es varēju stāstus pastāstīt, kā es to vēlos. Es varēju par Dievu pastāstīt pati savā veidā, un es biju tik laimīga, kad man uzticēja šo pienākumu, kurā es varēju izpausties. Mākslas valodā var pastāstīt par to Kungu, un es to pieprotu vislabāk. Patika palīdzēt, darboties, un pat uzklausīt mazos un lielos. Pieredze, darbojoties kā palīgam, ir neaizmirstama. Noteikti piedalīšos nākamos gadus, jo es vēlos turpināt savu ceļojumu kopā ar to...

Read More