Pestīšanas armijas Zviedrijas un Latvijas teritorija
Biežāk uzdotie jautājumi / Lapas karte / Kontakti /

Četri stāsti. Četri vīrieši. Četri pārvarēti bezdibeņi.

Vladimirs, Sergejs, Vladimirs un Staņislavs atvēra savu sirdi, lai padalītos ar saviem stāstiem un pieredzi. Viņu iekšējā motivācija un atbalsts, ko saņēma, pārkāpjot Pestīšanas armijas slieksni, ļoti strauji izmainīja viņu dzīves ceļu.
Ziemassvētku laikā Pestīšanas armija lūdz līdzcilvēku atbalstu, lai ikviena sniegtā palīdzība palīdzētu mums palīdzēt citiem. Rīgā, Bruņinieku ielā 10 a, kur atrodas Pestīšanas armijas galvenā mītne, darbojas zupas virtuve, un arī citviet Latvijā: Bauskā, Iecavā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepā, Liepājā, Saldū, Sedā. Organizācijas centros pieejama palīdzība –pārtikas pakas, apģērbs, nodarbības bērniem un ģimenēm. Rīgā darbojas bērnu centrs “Patvērums” un Sociālās palīdzības centrs.
Pestīšanas armija īpaši pievērš uzmanību izglītībai un darbam ar ģimenēm, jēgpilnai brīvā laika pavadīšanai bērniem un jauniešiem.

Vladimira stāsts

Vladimira rimto dzīvi izmainīja sievas aiziešana mūžībā. Vīrietis nonāca Rīgā un lielā vienaldzībā četrus gadus dzīvoja kādā būdiņā gan vasarā, gan ziemas spelgonī. Vladimiru uzrunāja paziņa, aicinot kopā doties uz dievkalpojumu. Jau pirmajā reizē, ierodoties Pestīšanas armijā, Vladimiru aicināja kļūt par jaunbiedru jeb rekrūti. Tas tiešām bija pagrieziena punkts. Pamazām Vladimirs iesaistījās draudzes dzīvē un darbos. Caur saņemto palīdzību sev, Vladimirs ir atradis veidu kā būt noderīgam arī citiem.

Sergeja stāsts

Ceļu uz Pestīšanas armiju Sergejs saista ar savulaik nepareizi izdarīto darba izvēli. Viņš strādāja par viesmīli, un viegla pieeja alkoholam veicināja to, ka teju katru dienu tika izdzerta kāda glāzīte. Tam sekoja aiziešana un šķiršanās no sievas, dzīvokļa pārdošana. Dzīve un sadzīve kļuva aizvien grūtāka. Šodien viņš saka, ka tā bija pilnīga degradācija, turklāt strādāt negribējās vispār.

Vladimira stāsts

Pirmo reizi par Pestīšanas armiju Vladimirs uzzināja 2004. gadā, pēc pirmās atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas. Viņš satika uz ielas bijušo kameras biedru, kurš arī ieteica doties uz turieni. Vladimirs uzreiz pieņēma lēmumu, ka vēlētos kļūt par rekrūti Pestīšanas armijā. Savulaik – deviņdesmitajos –, kurus viņš dēvē arī par mežonīgajiem bandītisma laikiem, Vladimirs nebija pēdējais cilvēks starp “mežonīgajām brigādēm”. Viņa dzīvē sanāca tā, ka Dievs izvedis viņu cauri dažādiem ceļiem – viņš redzējis gan “pašas augšas”, dzīvojis pārticībā, gan arī nonācis līdz “pašām apakšām”, grimstot nabadzībā un trūkumā.

Staņislava stāsts

Staņislavs sākotnēji iepazinis Pestīšanas armiju ārzemēs, jo kopš 1991. gada augusta pārsvarā strādājis ārpus Latvijas robežām. Viņš darbojies gan Brazīlijā, gan ASV – Floridas štatā, Tampā, gan Anglijā, gan Beļģijā, tāpat Amsterdamā. 2018. gada vasarā nolēmis atgriezties sev tik mīļajā Rīgā, kur sapratis, ka Pestīšanas armija ir īstā vieta, kur pilnveidot sevi, kalpot Dievam un palīdzēt citiem. Staņislavs tagad zina teikt, ka nauda un darbs, kas vienmēr bija bijusi pirmajā vietā, nespēs aizvietot to, kas viņam vissvarīgākais ir tagad – sevis pilnveidošana un kalpošana.