Pestīšanas armijas Zviedrijas un Latvijas teritorija
Biežāk uzdotie jautājumi / Lapas karte / Kontakti /

Cilvēktiesību eksperte: efektīvai cilvēktirdzniecības novēršanai vajadzīga līderība un visu pušu sadarbība

Konference pret mūsdienu verdzību, kas 12. aprīlī notika Rīgā, pulcēja ekspertus no Zviedijas, Polijas, sociālo dienes-tu, policijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, organizācijas Pestīšanas armija vadītājus un darbiniekus, kā arī citus interesentus. Visas dienas garumā lekcijās un darba grupās dalībnieki diskutēja par cilvēktirdzniecības tenden-cēm Eiropā, cilvēktirdzniecības veidiem, risku noteikšanu, kā arī iepazina ārvalstu sekmīgo praksi cilvēktirdzniecības novēršanas jomā.
Konferences atklāšanā tās organizētāji Pestīšanas armijas Latvijā vadītāji Roberts un Anna-Maria Tuftstromi norādī-ja, ka jautājums par ikviena cilvēka tiesībām uz brīvību, nepiespiestu izvēli un cilvēka dzīvei cienīgiem apstākļiem ir bijis aktuāls organizācijas dibinātājam Viljamam Būtam 1865. gadā, dibinot organizāciju. “Šodien 2019. gadā mums var nebūt milzīgi finanšu līdzekļi vai vislabākie speciālisti, bet ikviena rokās ir dāvana, kas mums jāizmanto – ikviens var paveikt lielas lietas, ja vien ir griba iesaistīties un darīt!”, konferences sākumā ikvienu aicināja Anna-Maria Tuftstroma.

Cilvēktirdzniecības upuriem ir jāatdod viņu tiesības

Madeleina Sundela (Madeleine Sundell), cilvēktiesību advokāte, kas strādā Pestīšanas armijā Zviedijā un Eiropas Tīklā pret cilvēktirdzniecību, uzsvēra: “Cilvēktirdzniecība nav tikai noziegums, kurā ir likuma pārkāpējs un upuris, bet arī milzum daudz iesaistīto. Pestīšanas armija šajā noziegumā redz cilvēktiesību pārkāpumu un savā darbā koncen-trējas uz to, lai upuris saņemtu atpakaļ savas tiesības. Ikdienā tas nozīmē individualizētu palīdzību cilvēkiem, kā arī labas zināšanas par pārkāpēju darbībām, virzieniem, tendencēm.”
Kā norāda eksperte, cilvēktirdzniecība notiek gan ekonomiski labi attīstītās valstīs, piemēram, Zviedrijā, kā arī valstīs, kuras piedzīvojušas ekonomisko krīzi, kur notiek aktīva cilvēku izbraukšana, darba meklējumi ārvalstīs. “Tieši šadās pilsētās tirgotāji atrod upurus, kuri ir nomākti, kuru ģimenes atrodas ļoti trūcīgos apstākļos, kuri meklē ātru ceļu kā izķepuroties no grūtībām,” skaidro Madeleina Sundela. “Tāpat jāsaprot, ka upuru ārējais izskats var neatklāt patieso situāciju, jo šie upuri var nebūt ieslēgti vai ietekmēti fiziski, bet gan garīgi, saņemot draudus izrēķināties ar tuviniekiem, neizmaksāt algu, turot viņus pārliecībā, ka ir parādā lielu naudas summu, piespiežot veikt likumārkāpumus,” uzsver eksperte.
Lai sekmīgi cīnītos ikvienā tirdzniecības posmā, svarīgi stiprināt prevencijas darbu jeb novēršanu, aizsardzību, nodro-šinot upuriem drošu patvērumu un rehabilitāciju, kā arī reintegrāciju jeb iesaistīto institūciju ciešāku sadarbību.

Līderības uzņemšanās un vienotas politikas izstrāde pret cilvēktirdzniecību Helsingborgā Zviedrijā

Konferences dalībniekus uzrunāja Emma Koterila (Emma Cotterill), kuras gūtā pieredze un realizētais projekts Hel-singborgā, Zviedrijā, rāda, ka reālus rezultātus cīņā pret cilvēktirdzniecību ir iespējams panākt ciešā policijas, sociālo dienestu, nevalstisko organizāciju un uzņēmumu sadarbībā.
Pirms nepilniem trīs gadiem Emma Koterila kā Pestīšanas armijas Helsingborgas nodaļas vadītāja un pieredzējusi ju-riste cilvēktiesību jomā, redzot, ka pilsētā cilvēktirdzniecības problēma pastāv, bet nekas aktīvs netiek darīts, aicināja visas iesaistītās puses kopīgā sanāksmē. Tās laikā un individuālās sarunās bija jāatrod ceļš, kā no dažādām interesēm un neuzticēšanās savā starpā izveidot sistēmu, kas būtu efektīva un novērstu cilvēku nonākšanu prostitūcijas, pie-spiedu darba un cita veida mūsdienu verdzībā.
Konferences laikā Emma Koterila atzina, ka iniciatīvas un līderības trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc cīņa pret cilvēktirdzniecību ir nesekmīga. Piemēram, viesnīcu īpašnieki atzina, ka šāda problēma pastāv, tomēr nevēlējās riskēt ar savu reputāciju, policija atzina, ka varētu iesaistīties, tomēr reāli nav ziņojumu, uz ko reaģēt. Tāpēc Emmas vadībā tika izveidots modelis ar pieciem soļiem: vienota foruma organizēšana, saskaņotas komandas jeb rīcības grupas iz-veide, kopīgas atbildes jeb rīcības izstrādāšana atsevišķiem gadījumiem, informācijas izplatīšana un programmas īstenošana.
Kā norāda Emma Koterila: “Katrai iesaistītajai pusei jāsaprot sava loma un pienākumi, tāpēc rīcības plānā tika defi-nēts, ka policija iesaistās un reaģē uz konkrētiem iesniegumiem, izsaukumiem, sociālais dienests sniedz atbalstu saska-ņā ar vispārējiem noteikumiem, Pestīšanas armija iesaistās indivīda līmenī, strādā ar konkrētiem cilvēkiem, atpazīst riskus vai situācijas, kad cilvēki jau ir nonākuši tirdzniecībā. Arī uzņēmumi iesaistījās, organizējot apmācības darbi-niekiem, kas savukārt palīdzēja novērtēt riskus un tikt pie pirmajiem ziņojumiem policijai par aizdomīgiem gadīju-miem.”
Šādas sistēmas izveide ir ļāvusi strauji augošajai ostas pilsētai attīstīties par atbildīgu un pašiem iedzīvotājiem motivē-tu vidi, kur netiek pieņemts tāds noziegums kā tirdzniecība ar cilvēkiem.

Patiesība par vilinošiem darba sludinājumiem

Konferences noslēgumā Joanna Trela no Polijas dalījās praktiskajā pieredzē, kā tiek izmantots Pestīšanas armijā iz-strādātais modelis, lai analizētu darba sludinājumus pirms došanās darbā uz ārvalstīm. Polijā Pestīšanas armijā pie-jamas konsultācijas un atbalsts cilvēkiem, kuriem ir jautājumi par darbu ārvalstīs.
– Pirmkārt ir jāvērtē, kāda ir konkrētā sludinājuma izcelsme, kur tas ir publicēts – internetā vai draugu vidū iegūta informācija, kas ir javērtē ļoti kritiski, jo kā rāda pieredze, vairums gadījumu, kad cilvēki nonāk tirdzniecībā, ir notikuši ar pazīstamu cilvēku iesaisti.
– Tāpat jāvērtē, vai darba sludinājumos norādītais tālrunis ir sazvanāms, vai kompānija ar tādu nosaukumu ir atrodama interneta kartē.
– Nepieciešams pievērst uzmanību, vai tiek prasīts darba pieredzes apraksts ar pievienotu fotogrāfiju. Ja darbs ir tehnisks, piemēram celtniecībā, tad nevajadzētu būt prasībai pievienot fotogrāfiju.
– Tāpat jāizvērtē ikviens parakstāmais dokuments, vai tas būtu darba līgums, darba līguma pielikums vai vienoša-nās ar darbā iekārtošanas aģentūru, jo darbā iekārtošanas formalitātes var būtiski atšķirties, un nereti aģentūra nenodrošina 40 stundu darba apjomu un līdz ar to arī samaksu, bet izmaksas par uzturēšanos ir jāmaksā.
– Tāpat darba ņēmējam jābūt skaidrībai par darba samaksu un darba vienību par ko maksā, vai tā ir samaksa stundā, nedēļā, mēnesī, vai tas ir gabaldarbs un kāds apjoms ir jāpaveic.
– Noteikti jāmeklē un jāvērtē atsauksmes par darba devēju un aģentūru – mazāk aizdomīgi būs, ja atradīsies gan negatīvas, gan pozitīvas atsauksmes.

Konferencei bija iespēja sekot līdzi tiešraidē kampaņas FB lapā facebook.com/MusdienuVerdziba, kā arī mājaslapā www.musdienuverdziba.lv, kur ir pieejami prezentāciju ieraksti.

Par Pestīšanas armiju Latvijā un kampaņas turpmākiem soļiem

Pestīšanas armija kā reliģiska organizācija ar dažādām sociālās atbildības un labdarības programmām darbojas 131 pasaules valstī, tostarp 22 no 28 Eiropas Savienības valstīm. Pestīšanas armija Latvijā ir pasludinājusi, ka palīdzība cilvēktirdzniecības upuriem ir viena no tās prioritātēm. Tas sasaucas ar organizācijas mērķi – būt par armiju, kas ir Dieva veidota, kas nekad neapstājas, bet dodas visur, kur ir vajadzība. Eiropas mēroga kampaņa turpināsies 3 gadus, sākoties 2019. gada pavasarī Zviedrijā, Norvēģijā, Latvijā, Moldovā, un pakāpeniski pievienojoties pārējām valstīm Eiropā.
Vēsturiski Pestīšanas armija dibināta 19. gadsimta beigās kā kristīgā misija Londonā. Tās dibinātāji dēvēja to par armiju, bet brīvprātīgos un kalpotājus – par karaspēku, tāpēc tradicionāli organizācijā tiek izmantota militārā terminoloģija un apģērbs. Latvijā Pestīšanas armija kā organizācija tika reģistrēta 1923. gadā Jelgavā. 1990. gadā organizācija varēja atsākt savu darbu Latvijā. Pestīšanas armija Latvijā iekļaujas Zviedrijas un Latvijas teritorijā. Latvijas reģionu vada majors Roberts Tuftstroms (Robert Tuftström) un majore Anna Marija Tuftstroma (Anna-Maria Tuftström), un kapteine Sāra Ilsters (Sarah Ilsters). Latvijā strādā 23 virsnieki/garīdznieki, 51 darbinieks un 402 biedri.

Plašāka informācija mediju pārstāvjiem
Lāsma Sīle, sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr. 28 356 341; e-pasts: lasma@jazz-com.com