Pestīšanas armijas Zviedrijas un Latvijas teritorija
Biežāk uzdotie jautājumi / Lapas karte / Kontakti /

Lai būtu vairāk

Tā ir galvenā Ilonas Kaspars vēlēšanās šajā, 2018.gadā, domājot par Pestīšanas armijas Liepas korpusu.
“Mums ir tik skaistas telpas, notiek pasākumi, bet cilvēku trūkst, īpaši jau jauniešu. Gribētos, lai mūsu pulciņš paplašinātos un te veidotos pēctecība labām iestrādēm. Savukārt par esošajiem Pestīšanas armijas dalībniekiem varu teikt tikai labus vārdus. Mēs apzināmies, ka dzīvojam skaistā valstī. Mums ir ļoti veicies, ja vien paceļ acis tālāk par savu deguna galu, var ieraudzīt daudz skaistā un krāsainā, tāpēc tikai jāsagaida pavasaris, tad mēs dosimies nūjot tepat pa Liepu, aizbrauksim kādā ekskursijā. Cilvēki, jau nokāruši degunus, saka, ka neesot naudas, lai kaut kur ceļotu, bet, ja katru mēnesi 10 eiro atliktu kādam ceļojumam, kaut kas taču sanāktu. Jā, kādam būtu jākrāj ilgāk, bet soli pa solītim, un viss ir iespējams. Tik tā krājkasīte nedrīkst būt mājās, jo tad allaž rodas kādas vajadzības. Nauda jātur drošā bankā, krājkontā, lai tik viegli netiktu klāt. Esmu pārbaudījusi, tas strādā,” stāsta Ilona.
Ilona pati daudz pabijusi ceļojumos, redzējusi pasauli un guvusi viedokli par zemēm, kuras vilina, un tām, kas jau apskatītas. Norvēģija esot skaista, tur būts ne reizi vien, bet tika siltā laikā: “Reiz saviem draugiem, kas tur dzīvo teicu, teic, ka labprāt aizbrauktu ziemā. Viņi bija pārsteigti, skatījās ieplestām acīm, bet jā! Es patiešām gribu redzēt, kādi tie kalni un fjordi izskatās, kad ir balti, biezām kupenām apseguši. Tāpat man sapnis ir pabūt Jaunzēlandē. Es ticu, ka man kādu dienu tas izdosies.”
Kamēr ārā zemi klāj dubļi, nevis liegs, balts sniegs, vienam otru nākas sasildīt ar mīļu vārdu un laipnu smaidu. Minūte pēc minūtes paiet jaukā tērzēšanā, kopā ar Lailu Britāli organizējot un gatavojot maltīti zupas virtuvē. Zupas virtuvi, kā ierasts apmeklē daudzskaitlīgs cilvēku pulks, un kāpēc ne – ēdiens gatavots ar labām domām, vienmēr izdodas. Taču, kad diena pierimst un laiks atliek arī sev, Ilona smejot konstatē, ka vecums nenāk viens: “Kādreiz nesapratu cilvēkus, kas pieminēja vecuma bezmiegu. Pie sevis teicu, ka ar mani tā nebūs un nav jau ar. Vienkārši grāmatas tik interesantas, ka ne acu aizvērt! Bet, ja nopietni, – tiešām no miega ne miņas. Iegulsies gultā, un acis kā pogas.”
Ilonai patīkot tās grāmatas, kurās aprakstīta daba un svešas valstis, tā ziemā ceļošanu var aizstāt, izdzīvojot grāmatu tēlu dzīvi un domās pārceļoties uz neredzēti skaistām vietām.
Ilona jūtas apmierināta un saka, ka vairāk ir jānovērtē tas, kas dots, tas, kas pieejams bez maksas, piemērām, Latvijas daba un skaistās ainavas. Skumji notikumi ir bijuši un būs katram dzīvē, taču, ja notikumus mēs nevaram paredzēt, tad savu attieksmi un rīcību gan. Turklāt bieži vien izrādās, ka tieši domu tīrība un gaišums palīdz pārvarēt sāpes un grūtības.

Autors: Monika Sproģe
Druva, 04.01.2018