Pestīšanas armijas Zviedrijas un Latvijas teritorija
Biežāk uzdotie jautājumi / Lapas karte / Kontakti /

Sasildīt ar zupas šķīvi

Priekuļu novadā Liepas pagastā Pestīšanas armijas Liepas korpusā jaunajā virtuvē rosības sākusies jau sešos no rīta.
Pavāre Rasma Jermolajeva gatavošanas darbus zupas vārīšanai veikusi jau iepriekšējā vakarā, tagad tikai atlicis visu salikt katlā un vārīt. No brīža, kamēr katlu uzliek uz plīts, līdz brīdim, kamēr zupa nonāk pie ēdāja, paiet sešas stundas.
Zupas virtuvē sapulcējušies iedzīvotāji, pārsvarā vecāka gada gājuma ļaudis. Pestīšanas armijas Liepas korpusa vadītāja Inga Muceniece stāsta: “Zupas virtuve publiski atvērta divas reizes nedēļā, taču katru dienu te tiek pabaroti sabiedrisko darbu darītāji, kopumā seši cilvēki. Savukārt, otrdienās un piektdienās pavāre liek vārīties lielo katlu, pie zupas tiek visi, kas ierodas. Iepriekš Sarkaņos zupas virtuve bija domāta tikai tiem, kas nāk uz dievkalpojumi, bet tagad tā ir atvērta ikvienam.”
Daļa Liepas iedzīvotāju zupu ņem līdzi uz mājām un pasakās pavārei, cits nosmej, ka virtuvē vēl tik trūkst mīkstas gultas, kurā pēc pieēsta vēdera laiski pasnaust. “Visvairāk iecienītas ir trīs viras – skābeņu, skābu kāpostu un biešu zupa. Tajās dienās lielais katls sauss līdz dibenam. Gatavojam arī biezzupas, piemēram, no ķirbjiem, bet tās vairāk pie sirds dāmām, kungi tomēr grib gaļu. Jāteic, ka esam mēģinājuši gatavot arī kartupeļus ar mērci un gaļu, taču cilvēkiem bija iebildumi, nepatika, tāpēc palikām tikai pie zupām,”saka brīvprātīgā R.Jermolajeva.
I.Muceniece pastāstīja, ka, iestājoties drēgnajam laikam, apmeklētāju sarodas vairāk, galvenokārt nāk daudzbērnu ģimenes, vientuļie pensionāri, cilvēki ar trūcīgo izziņām, ierodas arī bezdarbnieki un tie, kas sirgs ar alkoholismu. Lielajā zupas dienā PA Liepas korpusa virtuvē sagatavo 60 l zupas, kas ir apmēram 75 porcijas. Īpaša maksa nav noteikta, zupu saņem par ziedojumiem, bet I.Muceniece lēš, ka pagājušajā mēnesī iekasēti nedaudz vairāk nekā 7 EUR. Viena zupas šķīvja pašizmaksa ir 18 centi, tas tālab, ka daudz produktu tiek saziedots. Jābilst, ka šajā summā nav ierēķināta elektrība un gāze, kā arī pašas saimnieces darbs. Kartupeļus mums ziedo zemnieku saimniecības, dārzeņus, saknes atnes labsirdīgi cilvēki, bet gaļu jau otro gadu ziedo Danilo Lerdes uzņēmums “Eiro bulls”. Pa vasaru, kad zupas virtuve nedarbojas, notiek marinēšana un konservēšanas darbi,” stāsta pavāre.

Autors: Monika Sporģe
Foto: Māris Buholcs
Avots: Druva, 01.12.16. Nr. 186 (12230)