Pestīšanas armijas Zviedrijas un Latvijas teritorija
Biežāk uzdotie jautājumi / Lapas karte / Kontakti /

Boundless Kongress

Boundless – Visa pasaule glābta

Kā bezgalīga jūra ir žēlastība – iespējams vislabāk zināmās dziesmas visā Pestīšanas armijā – autors ir ģenerālis Viljams Būts. Dziesma tapa 1893.gadā negulētās naktīs, domājot par mūsu glābšanu, kas ir Jēzū Kristū.bo1
Šī dziesma pirmo reizi tika izdziedāta Boundless Pestīšanas Kampaņas tikšanās laikā Exeter Hall. Un kad Viljams Būts 1912.gada maijā pēdējo reizi parādījās publikā, viņš šo dziesmu izmantoja kā daļu no savas 83 dzimšanas dienas svinībām. Kopš tās reizes šī dziesma ir pazīstama kā Dibinātāja dziesma.
Boundless nozīme ir ‘būt bez robežām, bez limitiem’, kas norāda uz Dieva neierobežoto mīlestību, žēlastību, piedošanu un glābšanu. Šī neierobežotība, kas ir dziļa kā okeāns, ir pieejama katram vīrietim, sievietei un bērnam uz šīs zemes.
Austrālijas Dienvidu Teritorija ir izdevusi DVD, kas ir balstīts uz Pestīšanas armijas vēsturi, misiju un teoloģiju, ar nosaukumu Neierobežotā Pestīšana. Šo sēriju sākumā rakstnieks, režisors un vadītājs Džons Klīrijs saka vārdus : “Kā bezgala jūra ir žēlastība – Pestīšanas armijas himna, ko sarakstījis tās dibinātājs. Tā ir vēsts, kas jāatjauno katrā paaudzē.
2015.gada Starptautiskais Kongress dod mums iespēju atjaunot šo vēsti un atjaunot karaspēku šajā paaudzē. Ar šo himnu mēs varam sev atgādināt, ka mēs, Pestīšanas armija, ticam tam, kam ticēja tie, kas nāca pirms mums, ka Dieva pestīšana ir pieejama visai pasaulei un ka visa cilvēce var būt glābta ar Jēzus Kristus asinīm. Tieši šo iemeslu dēļ Pestīšanas armijas atklāšanas 150. gadadiena ir nosaukta par Boundless – Visa Pasaule Glābta, kam par pamatu ir vārdi no Pāvila vēstules efeziešiem 3:8 “pasludināt Kristus neizdibināmo bagātību.”
Tā ir mūsu patiesā lūgšana, ka šīs piecas kopā pavadītās dienas Londonas austrumos, lai katrs Pestīšanas armijas biedrs – neatkarīgi no tā, kādā valodā runā vai kādā zemes nostūrī kalpo – padarītu Dibinātāja Dziesmas vārdus par viņu sirds lūgšanu un viņu dzīves himnu:

Kā bezgala jūra ir žēlastība,
Ko Pestītājs pasaulei izgādāja;
Ikviens viņas straumē var brīvību gūt¬-
Es arī nu nāku, jo brīvs gribu būt.

Par pagātnes grēkiem es raudājis daudz,
Un velti pēc uzvaras dvēsele sauc;
Tik purpura viļņi tos nomazgāt spēj,
Jo dievišķu spēku tie dvēselē lej.

Tie nomoka bailes, te šaubas, te kauns-
Gūt patiesu prieku man būtu kas jauns.
Es jūtu, ka sirds mana gavilēt sāk,
Kad brīnišķīgie viļņi pār dvēseli nāks.

Šī dzīvības jūra man brīvību dos!
Es atkal šurpu nāku ar ilgošanos;
Es stāvu nu krastā un palikšu šeit,
Līdz mani tā aizskars un pāri man steigs.

Jau ūdeņi ceļas un kājas man skar,
Un vēlreiz es dzirdu: “Viņš atpestīt var!”
Man ticība pieaug – nu būšu es brīvs, –
Es iemetos viļņos – un es esmu tīrs.

Lai skan aleluja, lai Jēzum ir gods!
Nu brīnišķais mērķis man dzīvē ir dots:
Es dzīvošu Jēzum. No Viņa man plūst
Šī straume, kur visi vēl brīvību gūst.

Logo

Logo iztrādājuši Kima Hansena (Kim Hansen) un Jans Āsmans Størksens (Jan Aasmann Størksen) no Norvēģijas. bo2Oficiālais logo Pestīšanas armijas 150. jubilejas kongresam kļūs arvien atpazīstamāks laikā pirms kongresa. Logo ietilpst savstarpēji saistītas dūjas, kas simbolizē Svēto garu, kas atrodas kustības centrā, un sarkanā, dzeltenā un zilā krāsa pārstāv Pestīšanas armijas krāsas, kā arī armijas biedru dažādību. Dūjas centrā veido zvaigzni, kas atrodas karoga centrā un pārstāv Svētā gara uguni. Pēdīgi, logo apaļā forma pārstāv Zemi, kas ir mūsu Kunga, Jēzus Kristus atgūta. Aplim nav ne sākuma, ne beigu, kas mums atgādina Dieva daba ir mūžīga, neierobežota. Dieva mīlestība, atpestīšana un Viņa žēlastība ir neierobežota un mūsu atzīšanas slavēšanas cienīga piecu dienu garumā Londonā. Pēc mēnešiem ilgā logo meklēšanas procesa, galīgo logo variantu izvēlējās Starptautiskā Kongresa plānošanas un konsultatīvā padome, strādājot kopā ar starptautisko vadību, izvēloties no apmēram 40 iesniegumiem no dažādām Pestīšanas armijas teritorijām visā pasaulē.

Starptautiskā kongresa vēsture

Vēsturiski termins “kongress” tiek visaptveroši piemērots Pestīšanas armijai, lai aprakstītu jebkuru tikšanos un/vai notikumu, kas veikts pamatojoties uz īpašu gadījumu vai mērķi. Šajā kontekstā terminu parasti izmanto Pestīšanas armijas biedri saistībā ar pulcēšanos, kas notiek komandas, teritorijas, valsts vai starptautiskā līmenī. Starptautiskajā mērogā ir bijuši septiņi šādi notikumi kopš 1865. gada, no kuriem visi, izņemot vienu, notika Londonā, Anglijā.

1886. gada starptautiskais kongress.

Pirmais Starptautiskais kongress notika 1886.gadā no 29.maija līdz 4. jūnijam, tikai sešus gadus pēc tam, kad Pestīšanas armija uzsāka savu darbu ārpus Lielbritānijas. Tas uzsvēra Armijas kultūras un etnisko daudzveidību, bet tikšanās ietvēra ziņojumus no visas pasaules, jaunpienācēju aizkustinošās liecības, uzrunas no Armijas vadītājiem un visas nakts lūgšanas. Policija vēstījusi, ka jūdzi garajā gājienā Londonā un gar Temzas krastmalu, cilvēku skaits ir pārsniedzis 100 000 cilvēkus.

1894. gada starptautiskais kongress

Otrais Staprtautiskais kongress, plašāk pazīstams kā Jubilejas kongress, tika sasaukts pēc astoņiem gadiem, 1894. gada jūlijā. Iemesls tam bija Pestīšanas armijas dibinātāja Viljama Būta (William Booth) 50 gadu jubileja un Pestīšanas armijas 29 gadu kalpošana. Uz šo kongresu ieradās 500 pārstāvju no visām valstīm, kurās Pestīšanas armija kalpoja. Kara saucienā tika publicēts raksts pēc notikušā kongresa ar virsrakstu “Kas notiks tālāk?”. Viljams Būts vēl vienu reizi atgādināja virsniekiem un kareivjiem, ka armijas pašreizējais stāvoklis, kas balstīts uz “disciplīnu, spēku un ietekmi”, nedrīkst aizēnot “mazo un nespēcīgo lietu dienas”. Viņš rakstīja: “ne katrā pasākumā būs tūkstošiem skatītāju, ne katru vakaru: „Ne katrā sapulcē būs tūkstošiem skatītāju, ne katru vakaru simti tiks pievienoti draudzei, bet būsim pateicīgi par ievainotajām niedrēm un dūmojošajiem liniem ……. Slavējiet Dievu par vienu vai divām dvēselēm un pāri visam pārliecināsimies, ka darām mums uzticēto darbu ar visu savu spēku un ka darām šo darbu labi.

1904. gada starptautiskais kongress

No 1904.gada 24. jūnija līdz 8. Jūlijam notika trešais starptautiskais kongress, kas pulcēja pārstāvjus no 49 dažādām valstīm un kolonijām. bo3Tikšanās galvenokārt notika „Starptautiskajā Kongresu Namā”, kur piedalījās 5000 cilvēku, kas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā vietā Londonā. Kongresu organizēja štāba priekšnieks Bramwell Booth un komisārs George Pollard. Šī konkrētā tikšanās tika slavēta britu presē kā „modelis prasmīgai un cienīgai vadībai.” (Daily Telegraph, citēta Wiggins, Vol. IV, 256.lp). Programmā tika iekļauti īpaši mūzikas festivāli un atsevišķas sapulces virsniekiem. Tas bija trešā Starptautiskā kongresa laikā, kad risinājās vēl divi svarīgi notikumi. Pirmkārt, ģenerāli Būtu uzņēma Bekingemas pilī pats karalis Edvards VII. Par šo notikumu tika vēstīts Kara Saucienā kā par sākumu jaunai atzīšanai. Otrkārt, pirmo reizi dibinātājs no tikšanās uz tikšanos pārvietojās ar mašīnu. Kaut gan automobiļa parādīšanās izraisīja pāris komentārus, tā bija tik laba demonstrācija Būta piekrišanai jaunām inovācijām, kādu katrs Pestīšanas armija biedrs varētu vēlēties.

1914. gada starptautiskais kongress

Nākamais Starptautiskais kongress bija pirmais, kas notika pēc dibinātāja nāves, tika aizēnots ar to, ko Vigins (Wiggins) dēvēja par „varbūt lielāko traģēdiju visā Pestīšanas armijas vēsturē.” (Wiggins, V sēj. 100.lpp) 29.maijā pa ceļam uz svētkiem 167 Kanādas Pestīšanas armijas biedri tika nogalināti, kad kuģis sadursmē St.Lawrence līcī nogrima 15 minūšu laikā. Starp mirušajiem bija teritorijas komandieris, komisārs Deivids M. Rees, viņa sieva un meita, un lielākā daļa no teritoriālās Personālās daļas. Piemiņas pasākumi tika ātri noorganizēti un notika nedēļu pirms kongresa 5.jūnijā Royal Albert Hall.
Neskatoties uz šo katastrofu, ceturtais Starptautiskais kongress, kas tika nosaukts par „Nācijas Kongresu”, parādīja, cik lielā mērā Armijas kalpošan un tās ietekme paplašinās visā pasaulē. No 2000 aizjūras delegātiem 720 bija no ASV, kurus vadīja ne tikai komandieris Evandželīna Būta, bet arī bijušais prezidents Teodors Rūzvelts. Ģenerālis Bramvels Būts ziņoja, ka tajā laikā Armija kalpoja 58 valstīs un 84 etniskajām grupām 34 valodās.
Oficiālā Pestīšanas armijas vēsture komentē, ka 4. Starptautiskais Kongress bija „izcilākais paraugs” šā perioda Armijas vēsturē, notikums, kas „konsolidēja Armijas garu izkaisītajos pulkos un atstāja nesatricināmu 1914.gada holokaustā” (Wiggins, V sēj., 300.lpp)

1965. gada simtgades svētki

Kaut arī ne oficiāli klasificēts kā kongress 1800 Pestīšanas armijas biedri no visas pasaules pulcējas Londonā, lai atzīmētu simto Pestīšanas armijas gadadienu. 1966.gada Pestīšanas armijas Gada grāmatā tiek atzīmēts notikums, kurā ģenerālis Frederiks Kutts veica brīvdabas tikšanos Londonas austrumos, kur tagad atrodas piemiņa, atzīmējot pirmo Pestīšanas Armijas brīvdabas sanākšanu.bo4
Viņas Majestāte Karaliene Elizabete savā uzrunā atklāšanas ceremonijā Karaliskajā Alberta zālē sacīja: „Kalpošanu Viljams Būts sāka teltī uz vecas senkapu zemes 1965.gada jūlijā Londonas austrumos un tas bija sākums lielai pasaules mēroga reliģiskai organizācijai, kas tiek atbalstīta un cienīta visur, kur darbojas. Pilnīgs sevis veltījums Dieva gribai un kalpošana Viņam un dedzīga mīlestība par cilvēku dvēselēm -tā bija Viljama Būta panākumu atslēga.”
Kāds spilgts notikums, kas bija kā jauns sākums jau esošā tradīcijā, kur Pestīšanas armijas biedri, kuri devās gājienā no Horse Guard Parade uz Trafalgāra laukumu, sastapās ar tūkstoš cilvēku pūli, kuri bija sapulcējušies uz brīvdabas sapulci, kuru vadīja ģenerālis un kurā piedalījās slavenā Pestīšanas armijas popgrupa „The Joy Strings”.

1978. gada starptautiskais kongress

Organizēts pulkveža Bredlija Būma vadībā 5.Starptautiskais kongress sākās 1978.gada 30.jūnijā saskaņā ar ģenerāļa Arnolda Brouna vadību. Šis notikums bija par godu 100.gadadienai kopš Viljama Būta vadītā Kristīgās Misijas kustība ieguva Pestīšanas armijas nosaukumu. Atklāšanas ceremonijā Empire Pool piedalījās Velsas princis un Vestminsteras abatijā notika īpaša pateicības ceremonija. Pirms kongresa baigām 9.jūlijā delegāti bija dzirdējuši vairākas spēcīgas liecības ne tikai no armijas vadības, bet arī no dibinātāja mazmeitas komisāres Katrīnas Bramvella-Būtas.

1990. gada starptautiskais kongress

Sestais Starptautiskais Kongress risinājās no 29.jūnija līdz 8.jūlijam ar tēmu Ar Kristu Nākotnē, ko organizēja Roberts Bats un pulkvedis Džons Larsons. Ģenerālis Eva Burrova, otrā sieviete, kura vadīja Pestīšanas armiju, vadīja sanāksmes vairāk nekā 3500 ārvalstu delegātiem un vairākiem tūkstošiem no Apvienotās Karalistes. bo5Noslēguma sapulcē 8.jūlijā gandrīz 9000 Pestīšanas armijas biedru aizpildīja Royal Albert Hall un Wembley Arena, lai parakstītu derības solījumu un tādējādi atkārtoti veltot sevi Tā Kunga kalpošanai.
Saskaņā ar tēmu Armija nākotnē – turpinot nest liesmu starptautiskais tūkstošgades kongress nozīmēja Pestīšanas armijas apņemšanos kalpot Dievam un cilvēkam arī nākamajā tūkstošgadē.

2000. gada starptautiskais tūkstošgades kongress.

Tūkstošgades kongress notika no 28.jūnija līdz 2.jūlijam Pasaules Kongresa centrā Atlantā, Džordžijas štatā, ASV. Tas bija pirmais starptautiskais kongress, kas notika ārpus Londonas. Nedēļas nogalē tika sveiki vairāk nekā 20 000 delegātus no visas pasaules. Ar uzsvaru uz sponsorētiem delegātiem vairāk nekā 1400 amatpersonas/ karavīri bija dalībnieki šajā dzīvi mainošajā notikumā. Labi izplānotā un īstenotā programma ļāva delegātiem izjust lielisku pielūgsmi un vispasaules armijas apziņas sajūtu.