Pestīšanas armijas Zviedrijas un Latvijas teritorija
Biežāk uzdotie jautājumi / Lapas karte / Kontakti /

Intervija ar Artūru Kozlovski

art

Pirms mēneša Artūrs Kozlovskis tika iesvētīts par virsnieku Pestīšanas armijā. Šobrīd viņš kopā ar savu sievu darbojas Āgenskalnā, kur viņi uzsāk dažādas aktivitātes ģimenēm, jauniešiem un bērniem. Bet, kas tad īsti ir virsnieks, ko tas dara un kā Artūrs līdz tam nonāca? Šeit ir daži jautājumi un atbildes no Artūra puses.

8.decembrī tu tiki iesvētīts par virsnieku Pestīšanas Armijā? Kas ir virsnieks?
Jā, 8. decembrī es tiku iesvētīts par Pestīšanas armijas virsnieku. Pestīšanas armijas virsnieks ir garīgais pilna laika kalpotājs. Visbiežāk (vismaz Latvijā) virsnieks vada korpusu (draudzi). Virsnieka pienākumos ietilpst korpusa aktivitāšu vadīšana, pastorālā aprūpe un daudz citas lietas.

Cik ilgi tu esi Pestīšanas armijā un kā tu šeit nonāci?
Pestīšanas armijā es nonācu 2009. gadā. Tad es vēl gāju uz kādu citu draudzi, kura īrēja Pestīšanas armijas telpas dievkalpojumiem. Bet tāpēc, ka tolaik tajā draudzē notika paaudžu maiņa, un no jauniešiem biju palicis tikai es un vēl viens mans draugs, mēs izlēmām aiziet uz Pestīšanas armijas dievkalpojumu. Pestīšanas armijā tolaik bija ļoti kupls skaits jauniešu, kuri mūs ļoti sirsnīgi uzņēma savā pulkā. Es sajutos kā mājās, un tāpēc nolēmu palikt šeit un šeit es arī visvairāk pieaugu garīgi.

Kā tu nonāci līdz lēmumam kļūt par virsnieku?
Līdz lēmumam kļūt par virsnieku es nonācu pēc tam, kad daudzi mani draugi teica, ka viņi redz manī potenciālu līderi, vadītāju. Sākumā, es pat tam īsti nepievērsu uzmanību, bet, kad to sāka teikt cilvēki, kas mani nepazina, es prasīju Dievam, vai tiešām es kādreiz būšu vadītājs? Un Viņš turpināja to apstiprināt. Tad es sāku domāt, un prasīt Dievam, par kādu vadītāju Viņš grib, lai es kļūtu? Un atkal Viņš man atbildēja caur vairākiem cilvēkiem, kas man teica, ka man ir jākļūst par Pestīšanas armijas virsnieku. Un tā, pēc ilga laika domājot un lūdzot es nonācu pie lēmuma, ka tik tiešām, man ir jākļūst par virsnieku.

Cik ilgs un kāds bija apmācību laiks? Vai tava mācīšanās ir beigusies?
Kopā apmācības laiks bija divi gadi. Pirmajā gadā notika pilna laika mācības Pestīšanas armijas virsnieku apmācības skolā, un paralēli vienu nedēļu mēnesī notika mācības Latvijas Bībeles Centrā. Vēl pirmajā gadā man bija vairākas īsās prakses (Sedā korpusā, Sarkaņu ārpostenī, Daugavpils korpusā). Un otrais gads pagāja divās garajās praksēs: pirmā prakse Klaipēdas korpusā un otrā – Rīgas 2. korpusā. Šajās praksēs es iepazinos ar daudzveidīgo darbu, ko Pestīšanas armija dara dažādās vietās un tas man deva lielāku ieskatu tajā, ko dara virsnieks. Arī otrajā gadā mums notika vairākas mācību nedēļas Rīgā, gan apmācību skolā, gan Latvijas Bībeles centrā. Divus gadus atpakaļ, kad es uzsāku mācības apmācības skolā,man likās, ka tas arī ir viss. Es daru to, ko Dievs vēlas no manis. Šīs ir manas dzīves aicinājums un man nav jādomā par neko citu. Lūdzu, nepārprotiet mani, es joprojām ticu, ka Dievs mani ir aicinājis kalpot Pestīšanas armijā par virsnieku. Bet no visām tām mācībām, kuras mēs saņēmām virsnieku apmācības centrā, manuprāt, visskaidrāk, es atcerēšos mūsu apmācības skolas direktora teikto: „Ka vienmēr ir, jāturpina mācīties, augt un attīstīties, jo tas ir visas dzīves skrējiens”. Vēl pirms mēs sākām mācīties, man likās, ka mana iesvētīšanas diena būs finišs, bet šai dienai tuvojoties, es sapratu, ka tas ir tikai starts. Es sapratu, ka viss, ko mēs saņēmām šajos divos gados ir kā pamats, kā starta platformiņas, no kurām atsperas skrējēji. Skolas beigšana bija kā atsperšanās moments, kā starts, bet skrējiens vēl ir priekšā.

Ko tev nozīmē būt par virsnieku Pestīšanas armijā?
Man šo jautājumu uzdeva intervijā pirms mani pieņēma virsnieku apmācības skolā, un es uz to atbildēšu tā pat kā toreiz. Būt par Pestīšanas armijas virsnieku man nozīmē būt par draugu vientuļajiem, iespēja pilvērtīgi kalpot cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama fiziska, garīga vai jebkura cita palīdzība, un dalīties Dieva mīlestībā ar visiem apkārtējiem cilvēkiem. Mūsu sesijas nosaukums bija Augšāmcelšanās pasludinātāji. Es jau no pirmās dienas, kad uzzināju kā sauksies mūsu sesija, centos saprast, ko man īsti nozīmē šis nosaukums. Es sāku domāt par Jēzus augšāmcelšanos. Ko tā nesa sev līdzi, kas notika ar cilvēkiem, kuri redzēja dzīvu Jēzu pēc viņa krusta nāves? Augšāmcelšanās nes cilvēkiem cerību, prieku un dzīvību. Un, ja mēs patiesi ticam, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, mums tas ir jāizdzīvo. Mums ir jādod cerības gaismu apspiestajiem, prieks noskumušajiem un dzīvība tiem, kas nezin, kur to var atrast. Mums ir jānes šīs lietas cilvēkiem, jo Jēzus Kristus augšamcelšanās to visu sniedz ikkatram no mums.